Jaunumi
29.04.2017

10 interesanti un noderīgi fakti par Dubrovniku Horvātijā

10 interesanti un noderīgi fakti par Dubrovniku Horvātijā

Dubrovnika ir skaista kūrortpilsēta Horvātijas dienvidos, pie Adrijas jūras. Ne velti tā ir plašāk zināma kā “Adrijas jūras pērle”. Sniegsim īsu ieskatu tās vēsturē un ikdienā, lai pārliecinātu, ka šis ir īstais galamērķis, ko izvēlēties, plānojot atvaļinājumu.

1. Dubrovnika - nošķirta no lielākās daļas Horvātijas

Dubrovnika (Dubrovnik – horvātu val.) atrodas Horvātijas daļā (daļa no vēsturiskās Dalmācijas), kura ir pilnīgi atdalīta no pārējās valsts. Lai pa sauszemi nonāktu Dubrovnikā, piemēram, no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas, ceļotājiem jāšķērso Bosnijas un Hercegovinas teritorija aptuveni 20km platumā. Tas saistīts ar bēdīgo finansiālo situāciju valstī 17.gs., kad Horvātija bija spiesta pārdot daļu valsts, lai uzturētu savu aizsardzību pret venēciešiem, kas draudēja iebrukt valstī no ziemeļiem. Tādā veidā Horvātijas kaimiņvalsts Bosnija un Hercegovina ieguva vienīgo piekļuvi jūrai.

2. Horvātijas valūta – kuna

Horvātijā izmantotā naudas vienība ir kuna, kas tulkojumā nozīmē “cauna”, jo caunu ādas viduslaikos bija izplatīts maksāšanas līdzeklis. Kuna dalās 100 lipās. Lipa savukārt nozīmē “liepa”. 1 kuna ir aptuveni 13 eirocenti. Attiecīgi 1 eiro ir aptuveni 7,45 kunas.

3. Horvātijas valsts valoda – horvātu

Horvātijas valsts valoda ir horvātu un tā pieder slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzaram. Krievu valodas zināšanas varētu palīdzēt saprast horvātu valodu, taču lielāka iespēja sazināties ar vietējiem būs izmantojot angļu valodu. Saziņai var noderēt arī vācu valoda.

4. Dubrovnikas vecpilsēta ir ierindota UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

1979. gadā UNESCO atzina un iekļāva Dubrovnikas vecpilsētu Pasaules mantojuma sarakstā. Par spīti tam, ka Dubrovikas vecpilsētai nācies pārdzīvot gan smagu zemestrīci 1667. gadā, gan militārus uzbrukumus 90tajos gados, liela daļa vēsturisko namu ir pārcietušas pārbaudījumus un joprojām rotā pilsētu. Restaurācijas darbi rit pilnā sparā, lai atjaunotu Gotikas, Renesances, un Baroka laika baznīcas, klosterus, pilis un strūklakas pilnā krāšņumā, ar ko pārsteigt tūristus.

5. Visapkārt pilsētai – akmens mūri drošībai

Dubrovika ir atpazīstama ar saviem mūriem, kas apvij vecpilsētu. Pārsteidzoši, ka tie ir saglabājušies kopš 16.gs., kad tie tika pabeigti pēc vairāk kā divu gadsimtu darba. To biezums ir 4 līdz 6 metri un atsevišķās vietās to augstums sasniedz pat 25 metrus! Turklāt kopējais mūra garums, kas slejas nepārtraukti, ir 1940 metri.

Tā kā Dubrovnika bija ļoti iekārojama pilsēta gan venēciešiem, gan turkiem, kā arī citiem karotājiem, ar bieziem mūriem vien nepietika, lai nosargātu pilsētu. Tādēļ mūru ietvaros tika izvietoti vairāk kā 120 lielgabalu, 17 torņu, 4 vārti transportam, kā arī 5 bastioni. Lielāko daļu no minētās aizsardzības joprojām var apskatīt dzīvē.

6. Minčetas tornis – celts ar tautas atbalstu

Kā neiekarojamības simbols, pilsētas ziemeļrietumu pusē slejas iespaidīgais Minčetas tornis. Interesanti, ka šī torņa būvēšanas laikā, pilsētā aptrūkās akmeņu, un tikai izziņots, ka katram pilsētas apmeklētājam jāierodas pilsētā, līdzi ņemot akmeni, ko varētu izmantot torņa būvniecībā.

7. Klimats tūristu sezonā un ārpus tās

Tūristu sezona Horvātijā ir jūlijs un augusts, kad temperatūra ir visaugstākā un ūdens ir vispiemērotākais peldēšanai. Temperatūra šajos mēnešos sasniedz aptuveni 35°C dienas karstumā. Patīkams laiks Dubrovnikā un Horvātijā ir arī maijā, jūnijā un septembrī, kad gaisa temperatūra vidēji ir ap 25°C līdz 30°C, turklāt tūristu daudzums ir ievērojami mazāks.

Ziemas Horvātijā ir siltākas kā mūsu platuma grādos, temperatūrai reti noslīdot zem 5°C, taču īpaši ziemai raksturīgs vējš, saukts par “bura”, padara laikapstākļus nepatīkamākus, neprognozējamo brāzmu dēļ.

8. Saules apspīdēta pilsēta

Gadā Dubrovnika saņem vidēji 2630 stundas saules gaismas, kas veido vidējo rādītāju – 7,2 stundas dienā. Salīdzinājumam Latvijā saules gaisma gadā ir vidēji 1755 stundas, dienā – 4,8 stundas. No Rīgas 1650km attālajā Dubrovnikā vasaras sezonā šīs stundas pieaug līdz vidēji 10,7 (Latvijā 8,5)!

9. Iegrimstiet gardēžu pasaulē

 Dubrovnika piedāvā plašu jūras ēdienu klāstu, tai atrodoties pie pašas Adrijas jūras. Papildu jūras veltēm, Horvātija lutinās arī ar gardām olīvām, kaperiem, svaigi ceptām maizēm, augļiem un dārzeņiem. Kā  daļu no Dubrovnikai raksturiīgām uzkodām min skābu apelsīnu ievārījumu vai melno risotto. Kā galvenais ēdiens, kas raksturīgs pilsētas apkārtnei, tiek minēts Buzara – vienkārši pagatavotas mīdijas. Saldo ēdienu cienītājiem jānogaršo Dubrovnikas saldais ēdiens – Rozata (karameles krēms).

10. Dubrovnika – uz TV ekrāniem

Pilsētas senatnīgā gaisotne piesaista ne tikai tūristu pūļus, bet arī filmēšanas komandas. Piemēram, seriāls “Troņu spēle” (Game of Thrones – oriģin.)  izmantoja Dubrovniku kā filmēšanas vietu, kas īpaši varētu uzrunāt šī seriāla fanus. 2016. gada martā filmas “Zvaigžņu kari: Pēdējie Džedi” (Star Wars: The Last Jedi – oriģin.) daļa ainu filmētas tieši šajā pilsētā. Holivuda šķiet atzinusi Adrijas jūras pērli par piemērotu filmēšanai, jo arī 2017. gada sākumā notika uzņemšana filmai “Robins Huds” (Robin Hood: Origins – oriģin.).

Ne velti Dubrovnika ir ieguvusi titulu “Adrijas jūras pērle”, ko piešķīra lords Bairons pēc tās apmeklējuma. Šim apgalvojumam piekrīt arī dramaturgs Džordžs Bernards Šovs, kurš sacījis: “Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku”.

Vai esat gatavi ieraudzīt paradīzi? Atrodiet savu ceļojumu uz Horvātiju šeit.